MINI IEDVESMAS STĀSTS
SĀSTS
Man patīk veidot stāstus
GRIBU STĀSTĪT
Vienu reizi sanāca ļoti labs stāsts
PACĒLUMS
Vīrietis - stilists
Piektdiena, 21. maijs 1999.
Teksts: Linda Sausnīte speciāli Jaunajai avīzei
Foto: Valts Kleins
Vīrietis - stilists
Andris Ruskulis uzskata, ka iekšējā sakārtotība ir atkarīga no cilvēka ārējā izskata. (Un otrādi, piebilstu šodien)
Publikācijas teksts
Ikviens cilvēks grib izskatīties neatkārtojams un vienreizējs. Tērpu mākslinieks Andris Ruskulis papildus drēbnieka profesijai apguvis prasmi konsultēt sievietes un vīriešus viņu īpašo krāsu un stila izvēlē. Interesanti, ka Andris ir viens no tiem retajiem Latvijas vīriešiem, kurš nebēg, ieraugot gludekli vai šujmašīnu.
Papildus apģērba dizainera profesijai Andris ir arī krāsu un stila konsultants. Plašākai publikai viņš vairāk ir pazīstams kā tērpu modelētājs, bet dažas dāmas var lepoties ar Andra veidoto makeup.
Jautāts par šādas specifiskas nodarbes izcelsmi, viņš atzīst: "Varētu teikt, ka viss jau nāk no manas bērnības, kad es daudzas lietas vēl darīju neapzināti. Nu, piemēram, atnāk vecāki mājās un ierauga, ka bērns ir sagrimējies kā uz karnevālu, tas nu noteikti bija kas neparasts. Man jau tad tas neapzināti patika!
Jā, mana mamma arī nodarbojās ar šūšanu, tā ka šī nodarbe man nebija sveša. Pie šujmašīnas es piesēdos jau ļoti agri, apmēram četru gadu vecumā, nu un tā vēl joprojām to daru. Arī vecmāmiņa savā jaunībā ir vēlējusies kļūt par drēbnieci."
Tad laikam tā ir jau paaudzēs iedzimta tieksme pēc šūšanas.
Andris to apstiprina, sacīdams: "Jā, man tiešām nebija nekādu šaubu par to, ka savu turpmāko dzīvi saistīšu ar drēbnieka profesiju. Lai arī es apzinos, ka Latvijā cilvēki tā pa īstam nav novērtējuši drēbnieka un dizainera nepieciešamību, bet es esmu optimists un arī fanāts savā darbā, jo to ļoti mīlu."
Par sevi jārūpējas jau pusaudža gados
Kas tad īsti ir tie cilvēki, kuri sevi uzskata par Andra Ruskuļa pastāvīgajiem klientiem? "Pie manis sava stila meklējumos nāk visa vecuma cilvēki, jo vecuma ierobežojums sevis kopšanas jautājumos nepastāv. Pat tīņi par to interesējas un lūdz manas konsultācijas," stāsta stilists. "Iesākumā es iepazīstu pašu cilvēku, jo katrs cilvēks ir personība. Jāiepazīst cilvēka temperaments un jāpielāgojas tam. Liela daļa cilvēku, kas nāk no vēl vecās padomju sistēmas, ir ļoti kautrīgi un kompleksaini. Tāpēc mans galvenais uzdevums ir neuzspiest savu, bet ļaut brīvi justies, ņemot vērā manus ieteikumus.
Tas ir ilgstošs process, kamēr es atrodu pareizo pieeju klientam un klients savukārt man. Tas nenotiek pirmajā reizē. Man jāpanāk, ka klients man uzticas, tāpēc tas nozīmē, ka man arī pašam ar sevi ir daudz jāstrādā. Jāmācās kontaktēties ar cilvēkiem."
Andrim ir pagaidām mums vēl neparasta profesija. Viņš pats atzīst, ka primārais, kas viņu šajā lietā saista, ir liela mīlestība pret cilvēkiem un vēlēšanās palīdzēt viņiem sevi vizuāli sakārtot: "Ja cilvēks ir sakārtots ārēji, viņš arī iekšēji sevi sakārtos."
Netradicionālais skolotājs - Andris
Puisī ar tik neparastu vīrietisku tēlu droši vien jau skolas laikā parādījās kādas īpašas rakstura iezīmes, kas apkārtējiem ļāva secināt, ka Andris nebūs vienkāršā darba darītājs.
"Pēc astotās klases absolvēšanas es iestājos Vieglās rūpniecības tehnikumā, kuru beidzot ieguvu šūšanas tehnologa profesiju. Uzreiz pēc tehnikuma beigšanas es nokļuvu "Rīgas modēs", kur praktiski apguvu to, ko biju mācījies tehnikumā teorētiski. Tad sekoja drēbnieka profesionalitātes papildināšana Jaunciema modelētāju arodskolā", par savām skolas gaitām stāstot, Andris gremdējas nostaļģiskās atmiņās, "man visā savā mācīšanās laikā bija tā izdevība satikt pareizos skolotājus un arī strādāt labās vietās.
Es domāju, ka modes pasaulē ir maz tādu, kas var uztaisīt perfektu, klasisku lietu. Māklinieciskās fantāzijas mums padodās itin labi, jo Latvijā stila un gaumes izjūta ir augstā līmenī. Bet klasiski perfekto līniju ieturēt ne vienmēr izdodas un ir maz tādu modes namu, kas to varētu piedāvāt, tādēļ ka pastāv lieli finasiāli izaicinājumi."
Andris, veidojot savu karjeru, paguvis "pazīmēties" arī kā skolotājs. Droši vien daudzi Jaunciema modelētāju arodskolas un 34. arodvidusskolas bijušie audzēkņi atceras savu skolotāju Andri, kurš mācīja par vīriešu apģērbu izgatavošanu.
Viņš pats atceras: "Jā, tie bija interesanti pieci gadi, kas man bija kā augstskola. Tie deva man gan praktisku pieredzi, gan arī pieredzi kontaktēties ar cilvēkiem. Mana mācīšanas maniere bija saistīta ar manām izjūtām, jo es mācīju tā, kā gribētu, lai māca mani."
Šī brīža situāciju modes pasaulē daudzi vērtē kā bezcerīgu, tomēr Andris uzskata, ka Latvijā ir pietiekami daudz talantīgu cilvēku, kas nākotnē sevi centīsies pierādīt tieši šajā jomā, bet diemžēl pagaidām valsts vispārējā sistēma neļauj to finansiāli īstenot.
Andris padalījās ar "Jauno Avīzi" savos slēptākajos sapņos un atklāja, ka iecerējis Latvijā un varbūt arī ārzemēs atvērt savu modes namu, kas būtu orientēts uz vīriešu apģērbu.
Mana dzīve ir liela nerātnība
Kā jau visas radošās personības, arī Andrī jūtamas mākslinieka iezīmes - viņu ļoti iedvesmo mūzika, patīk atrasties pie jūras un viņš ļoti mīl ceļot, jo tas dod iespēju iepazīt dažādus cilvēkus.
Lai gan Andris atstāj nopietna cilvēka iespaidu, viņš pats atzīst, ka "visa mana dzīve ir tāda liela nerātnība. Es esmu šausmīgi nopietns cilvēks, un man patīk trakas lietas pretēji citu domām. Man patīk cilvēkus ar kaut ko šokēt!
Es tiešām esmu laimīgs cilvēks, jo lielāko dzīves daļu daru darbu, kas citiem dod prieku, un kas var būt labāks kā apziņa, ka tu kādam citam sniedz prieku."
Profesija drēbnieks
Retrospekcija - 20 gadi stila, modes un skaitsumkopšanas jomā.
Publicitātei vienmēr bijusi liela loma jebkuras personības karjeras attīstībā. Ja šodien katrs pats var veidot savu publicitāti ar sociālo mediju starpniecību, atskatoties uz 90-tajiem gadiem, atpazīstamību varēja iegūt, nonākot žurnālistu uzmanības lokā. Tev ar kaut ko bija jāizceļas, lai pievērstu sev uzmanību.
Bet visos laikos, lai noturētu sev pievērstu uzmanību, tev jābut neikdienišķai personībai un daudz jāstrādā, lai tavi darbi izceltos, būtu ievērojami un noderīgi.
Šī ir pati pirmā publikācija par mani, kas aizsāka manu atpazīstamību. Pēc žurnāla iznākšanas biju nonācis slavenību sarakstā, kuras mācījušās attiecīgajā mācību iestādē un pēkšņi biju pieminēšanas vērts. Bija amizanti vērot, kā mainījās to cilvēku attieksme, kuri iepriekš sevi neapgrūtināja ar sveiciena atņemšanu, pēkšņi meklēja ieganstus, lai satiktos un lūdza audienci. Draudzēties gribētāju pulks auga.
Mūžīgā tēma - popularitāte un īsta draudzība! Kā nezaudēt patiesās vērtības.
Bet lai vai kā, ir patīkami gaidīt žurnāla iznākšanu. Ir satraucoši šķirt lapaspuses līdz atrodi īsto. Ieraudzīt savu attēlu un vēlreiz pārlasīt stāstīto. Neslēpšu, ir tīkami, tas vairo pašapziņu un sniedz gandarījuma sajūtu.
Lielākais izaicinājums ir nesaslimt ar "zvaigžņu slimību", neapstāties un neatlaidīgi turpināt savu iesākto ceļu.
Publicētais raksts
Drēbnieks
ANDRIS RUSKULIS,
amata meistars kungu drēbnieka profesijā.
Paši drēbnieki saka, ka apliecinājums meistarībai ir māka uzšūt patiešām labu uzvalku. Taču ikviens, kurš kaut reizi izmantojis drēbnieka pakalpojumus, piekritīs, ka speciāli šūdināts apģērbs ir vērtīgāks un mīļāks par veikalā pirkto. Tiesa, tikai nesen sagrautā padomju sistēma atstājusi cilvēkos izjūtu, ka drēbnieka pakalpojumi ir lēti. Tas nav loģiski. Laba meistara darbs pie uzvalka nemaksās mazāk par Ls 100-150.
Drēbnieka profesija apgūstama vairākās skolās, taču reālākā iespēja apgūt šo amatu patiešām labi ir Jaunciema modelētāju arodskolā pie meistara Hūrina kunga. Protams, vienmēr ir iespēja mācīties, strādājot par zelli pie kāda no meistariem.
- Mērlente, 150 cm
Mērlentes vienā malā ir parastais centimetru dalījums, otrā - daļas, kas rāda pusi no dotā garuma. Gadoties arī tā, ka mērlente ir par īsu. Skroderi joko - mērs 120x120x120, kur taisīsi vidukli?
- Šķēres
Vislabākās ir Solingen firmas šķēres. Pat pirmskara laika Solingen šķēres šobrīd ir ļoti labas.
- Padomju laika gludeklis
Šādi gludekļi joprojām labi kalpo drēbniekiem, un jaunos, pēc skata it kā ļoti glītos, viņi neuzskata par diez ko labiem.
- Lineāli - lekāli
Ar šiem lineāliem veido liektas līnijas. Lekāliem, kurus izmanto vīriešu drēbnieki, līnijas nav tik krasi izliektas.
- Adatu spilventiņš
Šo ietaisi izmanto brīdī, kad izgrieztie auduma gabali pirms šūšanas tiek piemērīti uz auguma un sasprausti ar mazām adatiņām. Gadoties, ka kāda adata paliek arī gatavās biksēs, un klients to atrod visai nepatīkamā veidā.
- Buks
Ietaise nošūto vīļu nogludināšanai. Buks ir noapaļots, lai varētu iegludināt vīli pēc nepieciešamās formas. Ar koka dēlīti drēbnieks uzsit pa tikko nogludinātu, karstu vīli - audums pieplok pie buka, un vīle atdziestot neatgriežas iepriekšējā stāvoklī.
- Diegi
Lūk, noslēpums. Ar diegu palīdzību auduma gabali tiek sašūti kopā. Būtiska ir to izturība, lai, apģērbu ilgstoši nēsājot, vīles nepārplīstu.
- Ziepju gabaliņi
Noder līniju vilkšanai uz auduma. Šim nolūkam var izmantot arī krītu, taču tas mēdz izsmērēties.
- Šujmašīna JUKI
Profesionāla šujmašīna, kas paredzēta taisnas vīles nošūšanai. Vēl meistaram nepieciešams tā sauktais overloks, ar kuru palīdzību apmet auduma malas. Kārtīgs meistars šuj uzvalku ar rokām, izmantojot šujmašīnu tikai dažām, taisnākajām vīlēm.