Fotoalbūms
Attēli no ģimenes foto arhīva
Brīvības piemineklim jubilejas gads 1935 - 2025
Attēls no ģimenes foto arhīva
Delikāts zīmuļa uzraksts foto priekšpusē fiksē 1937. gada 14. jūniju. Pieminekļa pakājē redzama godasardze vasaras formas tērpos.
Daži fakti
•Pieminekļa pamatakmens ielikts 1931. gada 18. novembrī
•Pieminekli svinīgi atklāja 1935. gada 18. novembrī
•Pieminekļa celtniecību pilnībā pabeidza 1938. gada 17. novembrī
•Ar valdības lēmumu godasardze pie pieminekļa nostādīta 1935. gada 18. novembrī
Brīvības pieminekļa autori: tēlnieks Kārlis Zāle; arhitekts Ernests Štālbergs; mākslas metālkalēji Ragnārs Mirsmēdens, Arnolds Naika un Jānis Zibens; tēlnieki Mārtiņš Šmalcs un Nikolajs Rambaks; akmeņkaļi Viktors Koļesņikovs, Alfrēds Rullis un Eduards Jākobsons; u.c.
Avots: Nacionālā enciklopēdija
Kartītes otrā pusē gads un datums rakstīti ar pildspalvu. Kartīte drukāta uz VEF fotopapīra. Apakšā foto salona zīmogs A. GRUBERS - RIGA - BRIVIBAS IELA 19
ielu fotogrāfs
Rīga, 1976. gads. Iespējams pavasaris.
Man vēl gads līdz skolas gaitu sākšanai. Mammai skaistākais dzīves posma trešais gadu desmits. Dodamies ciemos pie mammas paziņas uz jubileju. Pie Brīvības pieminekļa kāds foto etuziasts piedāvāja iemūžināt mirkli. Nezinu kā viņš pierunāja uzņemt foto, laikam izteica komplimentus tik skaistām meitenēm ar bērnu, ka tās nespēja atteikt. Tā meitenes smaida, man norūpējies skats un mirkļa kadrs ir tapis.
Vērts pieminēt, ka tie ir “Brežņeva laiki” (Leonīds Brežņevs bija PSKP Centrālkomitejas (CK) ģenerālsekretārs 1964–1982). Vairs nav tik nežēlīgas represijas kā Staļina laikā, taču cilvēki vēljoprojām ir piesardzīgi un iebiedēti, lai nesanāktu darīšanas ar drošības iestādēm.
Nezinu cik fotogrāfs prasīja par pakalpojumu, varbūt vienu vai trīs rubļus. Tajā laikā tāda foto pakalpojumu sniegšana uz ielas bija nelikumīga, par to varēja sodīt. Taču padomju savienībā katrs izlocījās kā varēja. Toties šobrīd ir patīkamas atmiņas.
Šo piedzīvojumu, kādā atmiņu uzplūdā, izstāstu savam labam draugam. Un viņš savukārt pastāsta, ka dzīvojis Rīgas centrā komunālajā dzīvoklī ar vairākiem kolorītiem kaimiņiem. Un viens no tiem bijis ēbrejs vārdā Žeņa, kurš mēdzis fotografēt cilvēkus arī pie Brīvības pieminekļa. Fotogrāfijas, šķiet, atsūtīja pa pastu. Ļoti iespējams, ka mūsu fotogrāfs bija Žeņa.
Atzīmējot Brīvības pieminekļa jubilejas gadu 1935 - 2025.